surogāts

I. n.

1. эрзац  (заменитель; Грам. инф.: Окончания: \surogātsа; р. мн. \surogātsев)

2. суррогат  (Окончания: \surogātsа)

LKLv59

▪ Termini

▪ EuroTermBank termini

Ek, Fin

ru суррогат

ru заменитель

ETB

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - latīņu surrogatus ‘izvēlēts cita vietā’

lv Nepilnīgs aizstājējs, līdzīgs, bet mazvērtīgāks materiāls, ražojums u. tml

Jum99

▪ Sinonīmi

lietv. aizstājējs; aizvietotājs

T09